Programmējamā loģiskā kontrollera vadības funkcijas izvēle

Kontroles funkcijas izvēle
Šī atlase ietver tādu raksturlielumu izvēli kā darbības funkcija, vadības funkcija, sakaru funkcija, programmēšanas funkcija, diagnostikas funkcija un apstrādes ātrums.
1. Darbības funkcija
Vienkārša programmējama loģiskā kontrollera darbības funkcija ietver loģisko darbību, laika un skaitīšanas funkciju; parastā programmējamā loģiskā kontrollera darbības funkcija ietver arī datu nobīdi, salīdzināšanu un citas darbības funkcijas; sarežģītākas darbības funkcijas ietver algebrisko darbību, datu pārraidi utt.; lieliem programmējamiem loģiskajiem kontrolleriem ir arī analogā PID darbība un citas uzlabotas darbības funkcijas. Līdz ar atvērto sistēmu parādīšanos programmējamiem loģiskajiem kontrolleriem ir komunikācijas funkcijas. Dažiem produktiem ir sakari ar zemākiem datoriem, dažiem produktiem ir saziņa ar vienādranga datoriem vai augšējiem datoriem, un dažiem produktiem ir arī datu pārraides funkcijas ar rūpnīcām vai uzņēmumu tīkliem. Izstrādājot un izvēloties, jāsāk ar faktisko lietojumu prasībām un saprātīgi jāizvēlas nepieciešamās darbības funkcijas. Lielākajā daļā lietojumprogrammu ir nepieciešamas tikai loģiskās darbības un laika noteikšanas un skaitīšanas funkcijas, un dažām lietojumprogrammām ir nepieciešama datu pārraide un salīdzināšana. Ja to izmanto analogai noteikšanai un kontrolei, tiek izmantota algebriskā darbība, skaitliskā pārveidošana un PID darbība. Lai parādītu datus, ir nepieciešamas dekodēšanas un kodēšanas darbības.
2. Kontroles funkcija
Vadības funkcijas ietver PID regulēšanas darbības, padeves kompensācijas vadības darbības, attiecību regulēšanas darbības utt., kas jānosaka saskaņā ar vadības prasībām. Programmējamie loģiskie kontrolleri galvenokārt tiek izmantoti secīgai loģikai. Tāpēc vairumā gadījumu analogās vadības risināšanai bieži tiek izmantoti vienas vai vairāku cilpu kontrolleri. Dažreiz tiek izmantotas īpašas viedās ievades un izvades vienības, lai pabeigtu nepieciešamās vadības funkcijas, uzlabotu programmējamo loģisko kontrolleru apstrādes ātrumu un ietaupītu atmiņas ietilpību. Piemēram, tiek izmantoti PID vadības bloki, ātrgaitas skaitītāji, analogās vienības ar ātruma kompensāciju, ASC koda konvertēšanas vienības utt. [5]
3. Komunikācijas funkcija
Lielām un vidēja izmēra programmējamām loģisko kontrolleru sistēmām jāatbalsta dažādas lauka kopnes un standarta sakaru protokoli (piemēram, TCP/IP), un vajadzības gadījumā jāspēj izveidot savienojumu ar rūpnīcas pārvaldības tīklu (TCP/IP). Komunikācijas protokolam jāatbilst ISO/IEEE sakaru standartiem un jābūt atvērtam sakaru tīklam. [5]
Programmējamās loģiskās kontrollera sistēmas sakaru saskarnē jāietver seriālās un paralēlās komunikācijas saskarnes, RIO sakaru pieslēgvietas, parasti lietotās DCS saskarnes utt.; lielu un vidēju programmējamo loģisko kontrolleru sakaru kopnei (ieskaitot saskarnes aprīkojumu un kabeļus) jābūt 1:1 redundanti konfigurētai, sakaru kopnei jāatbilst starptautiskajiem standartiem, un sakaru attālumam jāatbilst faktiskajām ierīces prasībām.
PLC sistēmas sakaru tīklā augšējā tīkla sakaru ātrumam jābūt lielākam par 1Mbps, un sakaru slodzei nevajadzētu pārsniegt 60%. Galvenās PLC sistēmas sakaru tīkla formas ir šādas:
1) dators ir galvenā stacija, un vairāki viena modeļa PLC ir pakārtotas stacijas, kas veido vienkāršu PLC tīklu;
2) viena PLC ir galvenā stacija, un citi tā paša modeļa PLC ir pakārtotās stacijas, veidojot galvenā-pakalpojuma PLC tīklu;
3) PLC tīkls ir savienots ar lielu DCS, izmantojot īpašu tīkla interfeisu kā DCS apakštīklu;
4) Speciālais PLC tīkls (katra ražotāja speciālais PLC sakaru tīkls).
Lai samazinātu CPU komunikācijas uzdevumu, atbilstoši tīkla sastāva faktiskajām vajadzībām ir jāizvēlas sakaru procesori ar dažādām komunikācijas funkcijām (piemēram, punkts-punkts, lauka kopne).
4. Programmēšanas funkcija
Bezsaistes programmēšanas režīms: PLC un programmētājs koplieto centrālo procesoru. Kad programmētājs ir programmēšanas režīmā, CPU sniedz pakalpojumus tikai programmētājam un nekontrolē lauka aprīkojumu. Kad programmēšana ir pabeigta, programmētājs pārslēdzas uz darbības režīmu, un centrālais procesors kontrolē lauka aprīkojumu, un to nevar programmēt. Programmēšana bezsaistē var samazināt sistēmas izmaksas, taču to ir neērti lietot un atkļūdot. Tiešsaistes programmēšana: CPU un programmētājam ir savi CPU. Uzņēmēja CPU ir atbildīgs par lauka kontroli un apmainās ar datiem ar programmētāju vienā skenēšanas ciklā. Programmētājs nosūta tiešsaistes programmu vai datus resursdatoram. Nākamajā skenēšanas ciklā resursdators darbojas saskaņā ar tikko saņemto programmu. Šī metode ir dārgāka, taču sistēmu ir viegli atkļūdot un darbināt, un to bieži izmanto lielos un vidējos programmējamos loģiskajos kontrolleros. Piecas standartizētas programmēšanas valodas: secīgā funkciju diagramma (SFC), kāpņu diagramma (LD), funkciju blokshēma (FBD) trīs grafiskās valodas un paziņojumu saraksts (IL), strukturētais teksts (ST) divas teksta valodas. Izvēlētajai programmēšanas valodai jāatbilst tās standartam (IEC6113123), un tajā pašā laikā tai ir jāatbalsta arī vairāku valodu programmēšanas formas, piemēram, C, Basic utt., lai atbilstu īpašu kontroles gadījumu kontroles prasībām.